Kā aprakstīt dziesmas skanējumu, nezinot žanru nosaukumus
DedicatieMuzicala ·
Lai izvēlētos dziesmas skanējumu, tev nav jāzina žanru nosaukumi: apraksti enerģiju, skanējuma telpu, balsi un to, no kā vēlies izvairīties. Šī četru lauku veidne palīdz no neskaidras sajūtas izveidot vienu saprotamu muzikālo virzienu.
Kopējama veidne skanējuma aprakstam
Aizpildi katru lauku ar dažiem vienkāršiem vārdiem. Ja nezini, ko rakstīt, izvēlies vienu no pretstatiem iekavās un pievieno konkrētu detaļu.
Enerģija — mierīga, nesteidzīga, moža vai strauja. Tekstūra un skanējuma akcents — reta vai piepildīta; mīksta vai izteikta; piemēram, noapaļots bass, viegla perkusija vai klavieres. Balss — skaidra un silta, klusa un tuva vai spēcīga un plaša. No kā izvairīties — piemēram, no liela svinīguma, dramatiska kāpinājuma vai smagnēja skanējuma.
Kopē: “Enerģija: ____. Skanējums un akcents: ____. Balss: ____. Izvairīties no: ____.” Tas ir īss radošs apraksts, nevis tehnisku iestatījumu saraksts.
Noskaņa un enerģija nav viens un tas pats
Noskaņa raksturo, kādu izjūtu vēlies nodot, bet enerģija — cik rāmi vai kustīgi dziesmai būtu jārīkojas. Tāpēc dziesma var būt, piemēram, pārdomu pilna un vienlaikus moža, vai priecīga, bet nesteidzīga.
Noderīgi pretstati: pārdomāta vai svinīga; nesteidzīga vai viegli dzīvespriecīga; skopa vai piepildīta; maiga vai enerģiska. Tie ir orientieri, nevis garantija, kā tieši skanēs gatavā dziesma. Ja divi vārdi šķiet pretrunīgi, paskaidro, kuru sajūtu vēlies saglabāt.
Trīs gatavi skanējuma virzieni
Klusai pateicībai: “Mierīgs, silts un tuvs skanējums, ar vieglu klavieru pavadījumu un skaidru, maigu pieauguša cilvēka balsi. Lai dziesma ir sirsnīga, bet ne smeldzīga; izvairīties no dramatiska kāpinājuma.”
Jautrai, privātai svinēšanai: “Moža, rotaļīga popmūzikas noskaņa ar vieglu ritmu un apaļu basa skanējumu. Silta, skaidra balss; svinēt brīdi nepiespiesti, nevis kā lielā koncertā.”
Lepnam iedrošinājumam: “Pārliecinošs, gaišs skanējums ar pilnīgāku pavadījumu un izteiksmīgu, siltu balsi. Sajūtai jābūt iedrošinošai, ne agresīvai; izvairīties no pārspīlētiem, varoņeposa cienīgiem akcentiem.”
No “lai ir jauka dziesma” līdz konkrētam aprakstam
Pieņemsim, ka Nia un Eli kopā pārkrāsojuši dzeltenus dārza vārtiņus. “Jauka dziesma” neatklāj, vai brīdim jāskan klusam, svinīgam vai rotaļīgam. Vispirms nosauc sajūtu un tās intensitāti: viņi ir gandarīti un lepni, taču vēlas palikt nepiespiesti.
Tad pievieno dažas dzirdamas detaļas un robežu: “Viegli možs un rotaļīgs skanējums ar noapaļotu basu, vieglu perkusiju un skaidru, siltu pieauguša cilvēka balsi. Lai dziesma pauž klusu lepnumu par kopīgi paveikto, nevis lielu triumfu; izvairīties no stadionhimnai līdzīga skanējuma un dramatiska kāpinājuma.” Šeit katra detaļa palīdz iztēloties virzienu, bet apraksts nemēģina noteikt precīzu aranžējumu.
Kā izmantot aprakstu, ja izvēlies mūzikas stilu
Vispirms apskati pieejamos mūzikas stila piedāvājumus un izvēlies to, kas ir vistuvākais iecerei. Ja neviens neder, izmanto pielāgotā mūzikas stila apraksta lauku un ievieto tajā savu skanējuma virzienu. Pieejamie stili var atšķirties atkarībā no izvēlētās dziesmas valodas.
Četri veidnes lauki palīdz sakārtot domu; tie nav atsevišķi lietotnes slīdņi vai precīzas tempa, balss vai instrumentu vadīklas. Arī vēlamā dziesmas tekstuālā noskaņa ir atsevišķa izvēle: tā attiecas uz vārdu izteiksmi, nevis pati par sevi nosaka ieraksta skanējumu.
Ja vienā aprakstā sakrājas pretējas vēlmes, izvēlies vienu prioritāti — piemēram, “vispirms saglabāt mierīgu tuvību, pat ja dziesma ir moža”. Tas dod skaidrāku virzienu, neapsolot, ka katra detaļa skanējumā tiks atveidota tieši tā.
Izdomāts piemērs
Izdomāts piemērs: dzeltenie dārza vārtiņi
Izdomātie pieaugušie Nia un Eli saulainā pēcpusdienā pabeiguši pārkrāsot dzeltenos koka vārtiņus savā nelielajā, ķieģeļu ieskautajā pagalmā. Pie vārtiņiem vēl nolikta ota, bet saulē spīd svaigā krāsa. Viņi uz brīdi apstājas, lai apskatītu paveikto, un abi pasmaida: darbs nebija liels, taču to izdarīja kopā. Nia vēlas dziesmu, kas skan gandarīti, rotaļīgi un mazliet možāk, tomēr nepārvērš šo vienkāršo sasniegumu par grandiozu uzvaras brīdi. Aprakstam jāpalīdz iztēloties siltu balsi, vieglu ritmu un nepiespiestu kopā būšanas prieku.
Dzeltenā krāsa saulē mostas, Vārtiņi atver pagalmam rītu. Tava ota nolikta malā, Man uz piedurknes palicis dzeltens. Pa vienam vilcienam, plecu pie pleca, Darbs kļuva viegls, kad darījām kopā. Vējš viegli pieskaras svaigajai krāsai, Mēs pasmaidām — viss jau ir gatavs. Mazs mūsu prieks, un tam vietas ir gana, Dzeltenie vārtiņi sargā šo dienu.
Biežāk uzdotie jautājumi
Ko rakstīt, ja nezinu nevienu mūzikas žanru?
Nosauc enerģiju, skanējuma detaļu, balss veidu un to, no kā vēlies izvairīties. Ikdienas vārdi, piemēram, “maiga”, “reta” vai “moža”, ir pietiekami, lai izteiktu ieceri.
Vai dziesmas noskaņa nosaka tās enerģiju?
Nē. Noskaņa ir, piemēram, priecīga vai pārdomāta; enerģija var būt nesteidzīga vai moža. Apraksti abas atsevišķi, ja vēlies apvienot, piemēram, prieku ar mierīgu tempu.
Vai skanējuma apraksts garantē konkrētu balsi vai aranžējumu?
Nē. Tas pauž vēlamo muzikālo virzienu, bet negarantē precīzu tempu, balsi, instrumentus vai aranžējumu. Izvēlētais dziesmas teksta tonis ir atsevišķs no mūzikas stila.